-
Siņicinu-Marčenko dzirnavas
Brīvības iela Rēzeknē ir 777 metrus gara, 20. gadsimta sākumā tā bija Vakzāles iela, un šis ceļš veda tieši uz Rēzekne I staciju, un, uz šīs ielas 20. – 30. gados atradās daudz dažādas viesnīcas un izklaides vietas, tajā skaitā dažādi traktieri un tējnīcas. Brīvības ielā atrodas pazīstamo pilsētas mecenātu Siņicinu un Marčenko ģimenēm piederējušās…
-
Latvijas Bankas ēka
Bankas ēka Baznīcas ielā 22, Rēzeknē celta 1880. gadā, pārbūvēta 1929. gadā. Ēka saglabājusi vēsturiskā apjoma kompozicionālo risinājumu, jumtu formu un siluetu, fasāžu apdares pamatrisinājumus. Tā ir divstāvu ķieģeļu mūra ēka ar divstāvu piebūvi ēkas galā. Sākotnēji fasāžu apdarē izmantots sarkano ķieģeļu mūris, kas labi kontrastēja ar apmetumā veidotiem apdares elementiem – logailām, masīvām profilētām…
-
Latgales Kultūrvēstures muzejs
Ēku 19. gadsimta vidū kā savrupnamu būvēja turīgs ebreju tautības pārstāvis Bere Rivošs, un 1861. gadā tā bija viena no septiņpadsmit akmens celtnēm Rēzeknē. Vēlāk ēku slimnīcas vajadzībām no ebreja Gordina nopirka Rēzeknes pilsētas valde. 1938. gadā muzejs pārcēlās no Pilsētas valdes ēkas uz telpām bijušās slimnīcas ēkas otrajā stāvā. Tikmēr ēkas pirmajā stāvā 20.…
-
Apgrieztā dzelzceļa tilta mistērija
Arkveida laiduma konstrukcijas dzelzceļa tilts ar režģotām metāla kopnēm un augšējo brauktuvi, kurš šķērso Rēzeknes upi stacijas Rēzekne I tuvumā, ir viens no mītiem apvītākajiem pilsētas objektiem. Nepārbaudīta un kļūdaina informācija tiek pārpublicēta no viena materiāla nākamajā. Tā, literatūrā nereti sastopam ziņas, ka tilts ir būvēts 1899. gadā pēc inženiera Staņislava Kerbedza projekta, 1944. gadā…
-
Mākslas nams
19. gs. beigās celtais koka vienstāvu nams pašā Rēzeknes centrā ir unikāls objekts, kas atspoguļo sava laika koka arhitektūras tendences. Ēku uzcēlusi tirgotāju Vorobjovu ģimene, un 20. gs sākumā Leontijs Vorobjovs to uzdāvinājis savai meitai Ļubovai Razumejevai. Vēlāk ēka tikusi izīrēta, taču jau 1920. gados te atradies Rēzeknes Valsts skolotāju institūts. Kara laikā nams ticis…
-
Latgales iela
Latgales iela ir viena no senākajām ielām Rēzeknē, un tā ir viena no svarīgākajām Rēzeknes pilsētas transporta artērijām. Latgales ielā daļēji saglabājusies pilsētai raksturīgā 19. gadsimta beigu apbūve, kur ēkām raksturīgas tā saucamā Vitebskas baroka iezīmes. Daudzās 20. gadsimta sākumā izdotajās atklātnēs redzama bruģēta iela ar vienstāvu un divstāvu namiem abās pusēs, daudzām bodītēm un…
-
Ērgļa aptieka
Dārzu un Latgales ielu krustpunktā atrodas viena no senākajām ēkām pilsētā – Ērgļa aptieka. Tā celta 1882. gadā un jau sākotnēji tika ierīkota par aptieku. Tās nosaukums cēlies no simboliska Krievijas impērijas ērgļa atveida, kas tika novietots virs ēkas ieejas. Iekštelpu sienas esot bijušas dekorētas ar spoguļiem un dekoratīvām flīzēm, griesti – ar apzeltītiem ornamentiem.…
-
Centrāltirgus
Tirgus ir viena no senākajām vietām pilsētā. Šobrīd grūti pateikt, kad tas izveidojās, bet jau 1778. gada pilsētas plānā šajā vietā ir redzams laukums. Iespējams, kaut tad šeit atradās tirgus. Tirgus laukums veidoja pilsētas sociālo un administratīvo centru, blakus atradās zirgu pasta stacija, baznīca un valsts iestāžu ēka. Tā kā līdzās ēdamlietām nedrīkstēja tirgot mājlopus,…
-
Rēzeknes cietums
Rēzeknes cietums atradās savdabīgā vietā – blakus tirgus laukumam un pretī baznīcai. To atvēra 19. gs. otrajā pusē, pārbūvējot šeit atradušos zirgu pasta staciju. Tajā laikā pretī cietumam atradās arī kauna stabs, pie kura tika pērti noziedznieki. Pirmā pasaules kara laikā cietums nonāca vācu armijas, tad – lielinieku, pēc tam – Latvijas valsts, bet, ienākot…
-
Vecie kapi
Vecie jeb Purvīša ielas kapi sastāv no trim – luterāņu, katoļu – poļu un pareizticīgo kapsētām. Pirmie apzinātie apbedījumi datēti ar 19. gadsimta sākumu, kaut gan kapsēta šajā vietā redzama jau 1778. gada pilsētas plānā. 20. gadsimta sākuma literatūrā jau sastopams nosaukums “vecie kapi”. Pēdējie apbedījumi datēti ar laiku pēc Otrā pasaules kara, un šobrīd…
-
Ebreju kapi
Viena no būtiskākajām kultūrvietām, kas saistīta ar ebreju kopienu noteikti ir ebreju kapsēta, kas atspoguļo vietējās kopienas vēsturi vairāku gadsimtu garumā. Tās aizsākumi meklējami 1786. gadā, kad tika uzcelts Baltais lūgšanu nams. Kapsētai ir divas daļas – vecā (apbedījumi, kas veikti līdz Otrajam pasaules karam) un jaunā (apbedījumi, kas veikti pēc Otrā pasaules kara). Atrašanās…
-
Ebreju banka
Tautā saukta par Ebreju banku, taču tās oficiālais nosaukums bija “Pirmā Ebreju krājaizdevumu sabiedrība”. Bankā darbojušies vairāki Rēzeknes sabiedrībā pazīstami ebreju tautības pārstāvji. Vienstāvu sarkano ķieģeļu ēka ir vienkārša savā arhitektoniskajā risinājumā, ar lakoniskiem, profilētu ķieģeļu logailu akcentiem, izceļot celtnes centrālo asi. Šobrīd tā tiek izmantota kā dzīvojamā māja un ir viens no 19. un…
