-

“Latgales Māra”
Lai arī idejas par šāda pieminekļa nepieciešamību radās jau 20.gs. 20.g., piemineklis “Vienoti Latvijai” top pēdējos Kārļa Ulmaņa valdīšanas gados uz patriotiskā pacēluma “viļņa”, apliecinot Latgales kopīgo ceļu ar pārējo Latviju. Lai atbrīvotu vietu piemineklim ielu paplašināja un pārcēla pareizticīgo kapelu. Pieminekli “Vienoti Latvijai” atklāja 1939. gada septembrī. Nonākot pie varas komunistiem, sākotnēji bija plānots…
-

Tautas pils
1926. gadā biedrība Latgales Tautas pils nopirka Rēzeknes teātra divstāvu mūra ēku, kura atradās tagadējā Kultūras nama vietā. Pēc četriem gadiem ēka tika pārbūvēta, kļūstot par vienu no sava laika iespaidīgākajām publiskajām ēkām Latgalē. Otrā pasaules kara beigās ēka bija nopostīta, taču gandrīz uzreiz pēc kara beigām ar iedzīvotāju palīdzību tā tika atjaunota sākotnējā veidolā…
-

Valsts skolotāju institūts
Rēzeknes valsts skolotāju institūta ēku cēla 1925. – 1927. gadā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā ēka tika bojāta, taču drīz vien atjaunota. Iestāde vairākkārt mainīja savu nosaukumu: Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes Valsts skolotāju institūts, Rēzeknes Valsts Pedagoģiskais institūts, atkal Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes internātskola un atkal Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes Skolotāju institūts, Rēzeknes augstskola,…
-

Ķīnieši un Rēzekne
1920. gada janvārī, kad lielākā daļa Latvijas teritorijas jau bija latviešu un to sabiedroto kontrolē, Rēzeknes tuvumā tika pulcētas labākās lielinieku kaujas vienības, tostarp arī sevišķu uzdevumu sarkano komunāru pulks. Tas sastāvēja no vāciešiem, ķīniešiem, kā arī no īpašas vienības, kura esot bijusi izveidota no bijušajām ielasmeitām, tā dēvētā Trocka gvarde. Šīs lielinieku vienības bija…
-

Jōņs Zvīdra (1895-1920)
Jānis Zvīdra dzimis 1895. gadā trūcīgā zemnieka ģimenē. Ar grūtībām pabeidzis pagasta, vēlāk arī Rēzeknes pilsētas skolu, studējis Pēterburgas garīgajā seminārā, taču to pametis. Viņš iestājās ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba (citos avotos – zelta) medaļu, pēc ģimnāzijas studējis filoloģiju un nonācis revolucionāru studentu pulciņos. Pēc 1917.g. revolūcijas atgriezies dzimtenē, kur iesaistījās boļševiku organizācijās, un…
-

Ūdenstornis
19. gs. otrajā pusē tika izbūvēta dzelzceļa līnija, kas savienoja Krievijas impērijas galvaspilsētu Pēterburgu ar tai pakļautās Polijas galvaspilsētu Varšavu un tālāk – ar Vīni. Daļa no dzelzceļa līnijas veda cauri Latvijas austrumu daļai un deva spēcīgu impulsu Latgales saimnieciskajai attīstībai 19. gadsimtā. Ūdenstorņi bija plaši sastopami utilitārās apbūves elementi 19. gs. dzelzceļa staciju kompleksos,…
-

Stacija Rēzekne II
Stacija izveidota 1901. gadā līnijā Ventspils – Maskava. 1906. gadā tika ierīkota bufete un uzgaidāmās zāles pirmās un otrās klases, un atsevišķi – trešās klases pasažieriem. Otrajā Pasaules karā stacija bija nopostīta, taču pēc kara atjaunota. Stacijas pagalmā sākotnēji atradās piemineklis Staļinam, taču pēc Staļina nāves, līdzīgi kā tas notika ar daudziem citiem pieminekļiem pa…
-

Sarkanā Krusta slimnīca
Pirmā slimnīca Rēzeknē bija jau 1830. gadā, taču par pirmo pastāvīgo slimnīcu var runāt tikai sākot ar 1884. gadu. 1920. gadā tika atjaunota apriņķa slimnīcas darbība, savukārt 1931. gadā atvērta jaunā slimnīcas ēka, ko 1933. gadā pārņēma ASV Sarkanais Krusts. Pēc gada tai blakus tika uzcelta visā valstī modernākā lipīgo slimību nodaļas ēka. Sarkanais Krusts…
-

Surmoņinu nams
Sarkano ķieģeļu ēka uzcelta 1911. gadā kā īres nams, pirmā stāva telpas tika izīrētas tirgošanai, otrā stāva – dzīvošanai. Mājas īpašnieki bija N. Hļebņikovs, G. Surmoņins un A. Surmoņins, tāpēc tautā ēku joprojām sauc par “Surmoņinu namu”. Tās arhitektūra ieturēta Rēzeknei raksturīgajās sarkano ķieģeļu arhitektūras formās. Tās galvenie elementi – logu apmales, sandriki, kasetes zem…
-

Telegrāfa ēka
Sākotnēji celta kā dzīvojamā ēka, vēlāk pārveidota par telegrāfu. Taisnstūrveida perimetra plāna divu stāvu dzīvojamā ēka ar pagrabu būvēta 19. gs. beigās kā tipisks historisma paraugs. Sarkano ķieģeļu ēka, kas celta pēc Pēterburgas arhitektu paraugfasāžu zīmējumiem. Ēkai raksturīgi profilētu ķieģeļu formveides paņēmieni – visu fasādes kompozīcijas elementu vienmērīgs ritms, apdares piesātinātība. Ēka ir saglabājusi sākotnējo…
-

Valērijas Seiles dzīvojamā māja
19. gs. beigās celtā koka dzīvojamā māja saglabājusies savā sākotnējā izskatā līdz mūsdienām. Šajā mājā no 1940. gada līdz 1946. gadam dzīvojusi Latgales pedagoģe, aktīva sabiedriskā darbiniece un sieviešu tiesību aizstāve Valērija Seile. Tā ir koka guļbūves L veida plānojuma ēka ar divslīpju skārda jumtu ar nelielām jumta izbūvēm bēniņu logu ierīkošanai. Kultūras pieminekļa īpašās…
-

Stacija Rēzekne I
Pirmo, 27 kilometrus garo dzelzceļa līniju Krievijas impērijā Carskoje Selo uzbūvēja vācu inženieris Francis Antons fon Gerštners (Franz Anton von Gerstner) 1837. gadā. Otro, jau nopietnāku līniju Pēterpils – Maskava 1842. gadā būvēja Pēterpils Satiksmes ceļu korpusa inženieru korpusa institūta audzēknis un nākamais pirmais Satiksmes ceļu ministrs, Stanislava Kerbedza skolotājs Pāvils Meļņikovs (Павел Мельников) (1804…
