Tag: Starpkaru periods

  • Latgales Kultūrvēstures muzejs

    Latgales Kultūrvēstures muzejs

    Ēku 19. gadsimta vidū kā savrupnamu būvēja turīgs ebreju tautības pārstāvis Bere Rivošs, un 1861. gadā tā bija viena no septiņpadsmit akmens celtnēm Rēzeknē. Vēlāk ēku slimnīcas vajadzībām no ebreja Gordina nopirka Rēzeknes pilsētas valde. 1938. gadā muzejs pārcēlās no Pilsētas valdes ēkas uz telpām bijušās slimnīcas ēkas otrajā stāvā. Tikmēr ēkas pirmajā stāvā 20.…

  • Mākslas nams

    Mākslas nams

    19. gs. beigās celtais koka vienstāvu nams pašā Rēzeknes centrā ir unikāls objekts, kas atspoguļo sava laika koka arhitektūras tendences. Ēku uzcēlusi tirgotāju Vorobjovu ģimene, un 20. gs sākumā Leontijs Vorobjovs to uzdāvinājis savai meitai Ļubovai Razumejevai. Vēlāk ēka tikusi izīrēta, taču jau 1920. gados te atradies Rēzeknes Valsts skolotāju institūts. Kara laikā nams ticis…

  • Ērgļa aptieka

    Ērgļa aptieka

    Dārzu un Latgales ielu krustpunktā atrodas viena no senākajām ēkām pilsētā – Ērgļa aptieka. Tā celta 1882. gadā un jau sākotnēji tika ierīkota par aptieku. Tās nosaukums cēlies no simboliska Krievijas impērijas ērgļa atveida, kas tika novietots virs ēkas ieejas. Iekštelpu sienas esot bijušas dekorētas ar spoguļiem un dekoratīvām flīzēm, griesti – ar apzeltītiem ornamentiem.…

  • Centrāltirgus

    Centrāltirgus

    Tirgus ir viena no senākajām vietām pilsētā. Šobrīd grūti pateikt, kad tas izveidojās, bet jau 1778. gada pilsētas plānā šajā vietā ir redzams laukums. Iespējams, kaut tad šeit atradās tirgus. Tirgus laukums veidoja pilsētas sociālo un administratīvo centru, blakus atradās zirgu pasta stacija, baznīca un valsts iestāžu ēka. Tā kā līdzās ēdamlietām nedrīkstēja tirgot mājlopus,…

  • Rēzeknes cietums

    Rēzeknes cietums

    Rēzeknes cietums atradās savdabīgā vietā – blakus tirgus laukumam un pretī baznīcai. To atvēra 19. gs. otrajā pusē, pārbūvējot šeit atradušos zirgu pasta staciju. Tajā laikā pretī cietumam atradās arī kauna stabs, pie kura tika pērti noziedznieki. Pirmā pasaules kara laikā cietums nonāca vācu armijas, tad – lielinieku, pēc tam – Latvijas valsts, bet, ienākot…

  • Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca

    Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca

    Vietā, kur šodien atrodas Rēzeknes luterāņu baznīca, pirmā, neliela askētiska koka ēka ar tornīti, tika uzcelta 1888. gadā. Neatkarības kara laikā – 1919. gadā lielinieku darbības rezultātā tā tika stipri bojāta. Vēlāk atjaunota. 20. gs. 30. gados koka baznīcu nojauca, un jau 1933. gada jūnijā tika likti pamati jaunai mūra baznīcai. Tā iesvētīta 1938. gadā,…

  • Sāpju Dievmātes baznīca

    Sāpju Dievmātes baznīca

    Teritoriāli Jēzus sirds draudzes robežās ietilpst otra draudze – Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudze, kuras baznīca atrodas pašā pilsētas centrā, pretī piemineklim “Vienoti Latvijai”. 1934. gadā mariāņu tēvi saņēma dāvinājumā zemi un ēkas, un 1935. gadā jau tika likti pamati baznīcai. Padomju gados iznāca rīkojums nacionalizēt visas baznīcas, kurām nav savas draudzes. Lai izvairītos no nacionalizācijas…

  • Ebreju Rēzekne

    Ebreju Rēzekne

    Nav iespējams runāt par Rēzeknes vēsturi, nepieminot vietējās ebreju kopienas atstāto mantojumu. Tieši Mozus ticīgie ilgā laika periodā ir bagātinājuši pilsētas vidi, sabiedrību un kultūras mantojumu, attīstījuši tās ekonomiku un tirdzniecību, veidojot pilsētas tēlu un piešķirot tai īpašu šarmu. Pirmais dokuments, kurā minēta ebreju iedzīvotāju klātbūtne Rēzeknes pilsētas teritorijā, ir 1712. g. inventarizācijas grāmatas, kur…

  • Vecticībnieku Rēzekne

    Vecticībnieku Rēzekne

    Vecticība radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā, un tās ienākšana Latvijas teritorijā tiek saistīta ar 1659. g., kad šeit ieradās pirmās organizētās vecticībnieku grupas. Ir ziņas, ka jau 1660. g. Daugavpils apkārtnē tika uzcelts vecticībnieku lūgšanu nams, kas var tikt uzskatīts par vienu no pirmajiem reģionā. 17. un 18. gs.  notika plaša vecticībnieku pārceļošana uz Latvijas…

  • Īsa Rēzeknes vēsture

    Īsa Rēzeknes vēsture

    Aizvēsture Pēdējais ledus laikmets un ledāji no mūsdienu Latvijas teritorijas atkāpās pirms 13 – 14 tūkstošiem gadu. Klimats mainījās, un tam līdzi arī reljefs, augu un dzīvnieku valsts. Pirms 11 – 12 tūkstošiem gadu, domājams, sekojot ziemeļbriežu migrācijai, teritorijā ienāca pirmie cilvēki. Dažas no Lubāna ezera apmetnēm datējamas ar devīto gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.…