Tag: Augšpilsēta

  • Latgales Kultūrvēstures muzejs

    Latgales Kultūrvēstures muzejs

    Ēku 19. gadsimta vidū kā savrupnamu būvēja turīgs ebreju tautības pārstāvis Bere Rivošs, un 1861. gadā tā bija viena no septiņpadsmit akmens celtnēm Rēzeknē. Vēlāk ēku slimnīcas vajadzībām no ebreja Gordina nopirka Rēzeknes pilsētas valde. 1938. gadā muzejs pārcēlās no Pilsētas valdes ēkas uz telpām bijušās slimnīcas ēkas otrajā stāvā. Tikmēr ēkas pirmajā stāvā 20.…

  • Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca

    Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca

    Pirmā pareizticīgo baznīca, kas ir arī saglabājusies līdz mūsdienām, iesvētīta 1846. gadā. Pie tās projekta strādāja itāļu izcelsmes arhitekti no Pēterburgas. Celtnieku nekompetences, nepārdomāto projekta izmaiņu un zemās kvalitātes ķieģeļu (līdzekļu “norakstīšanas” jautājums celtniecībā bija aktuāls arī 19. gs.) dēļ tas jau astoņus gadus pēc iesvētīšanas atradās uz sabrukšanas robežas. Baznīca tika remontēta un, lai…

  • Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca

    Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca

    Vietā, kur šodien atrodas Rēzeknes luterāņu baznīca, pirmā, neliela askētiska koka ēka ar tornīti, tika uzcelta 1888. gadā. Neatkarības kara laikā – 1919. gadā lielinieku darbības rezultātā tā tika stipri bojāta. Vēlāk atjaunota. 20. gs. 30. gados koka baznīcu nojauca, un jau 1933. gada jūnijā tika likti pamati jaunai mūra baznīcai. Tā iesvētīta 1938. gadā,…

  • Sāpju Dievmātes baznīca

    Sāpju Dievmātes baznīca

    Teritoriāli Jēzus sirds draudzes robežās ietilpst otra draudze – Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudze, kuras baznīca atrodas pašā pilsētas centrā, pretī piemineklim “Vienoti Latvijai”. 1934. gadā mariāņu tēvi saņēma dāvinājumā zemi un ēkas, un 1935. gadā jau tika likti pamati baznīcai. Padomju gados iznāca rīkojums nacionalizēt visas baznīcas, kurām nav savas draudzes. Lai izvairītos no nacionalizācijas…

  • Īsa Rēzeknes vēsture

    Īsa Rēzeknes vēsture

    Aizvēsture Pēdējais ledus laikmets un ledāji no mūsdienu Latvijas teritorijas atkāpās pirms 13 – 14 tūkstošiem gadu. Klimats mainījās, un tam līdzi arī reljefs, augu un dzīvnieku valsts. Pirms 11 – 12 tūkstošiem gadu, domājams, sekojot ziemeļbriežu migrācijai, teritorijā ienāca pirmie cilvēki. Dažas no Lubāna ezera apmetnēm datējamas ar devīto gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.…