Author: Andris Uškāns
-
Ķīnieši un Rēzekne
1920. gada janvārī, kad lielākā daļa Latvijas teritorijas jau bija latviešu un to sabiedroto kontrolē, Rēzeknes tuvumā tika pulcētas labākās lielinieku kaujas vienības, tostarp arī sevišķu uzdevumu sarkano komunāru pulks. Tas sastāvēja no vāciešiem, ķīniešiem, kā arī no īpašas vienības, kura esot bijusi izveidota no bijušajām ielasmeitām, tā dēvētā Trocka gvarde. Šīs lielinieku vienības bija…
-
Jōņs Zvīdra (1895-1920)
Jānis Zvīdra dzimis 1895. gadā trūcīgā zemnieka ģimenē. Ar grūtībām pabeidzis pagasta, vēlāk arī Rēzeknes pilsētas skolu, studējis Pēterburgas garīgajā seminārā, taču to pametis. Viņš iestājās ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba (citos avotos – zelta) medaļu, pēc ģimnāzijas studējis filoloģiju un nonācis revolucionāru studentu pulciņos. Pēc 1917.g. revolūcijas atgriezies dzimtenē, kur iesaistījās boļševiku organizācijās, un…
-
Stacija Rēzekne II
Stacija izveidota 1901. gadā līnijā Ventspils – Maskava. 1906. gadā tika ierīkota bufete un uzgaidāmās zāles pirmās un otrās klases, un atsevišķi – trešās klases pasažieriem. Otrajā Pasaules karā stacija bija nopostīta, taču pēc kara atjaunota. Stacijas pagalmā sākotnēji atradās piemineklis Staļinam, taču pēc Staļina nāves, līdzīgi kā tas notika ar daudziem citiem pieminekļiem pa…
-
Sarkanā Krusta slimnīca
Pirmā slimnīca Rēzeknē bija jau 1830. gadā, taču par pirmo pastāvīgo slimnīcu var runāt tikai sākot ar 1884. gadu. 1920. gadā tika atjaunota apriņķa slimnīcas darbība, savukārt 1931. gadā atvērta jaunā slimnīcas ēka, ko 1933. gadā pārņēma ASV Sarkanais Krusts. Pēc gada tai blakus tika uzcelta visā valstī modernākā lipīgo slimību nodaļas ēka. Sarkanais Krusts…
-
Valērijas Seiles dzīvojamā māja
19. gs. beigās celtā koka dzīvojamā māja saglabājusies savā sākotnējā izskatā līdz mūsdienām. Šajā mājā no 1940. gada līdz 1946. gadam dzīvojusi Latgales pedagoģe, aktīva sabiedriskā darbiniece un sieviešu tiesību aizstāve Valērija Seile. Tā ir koka guļbūves L veida plānojuma ēka ar divslīpju skārda jumtu ar nelielām jumta izbūvēm bēniņu logu ierīkošanai. Kultūras pieminekļa īpašās…
-
Stacija Rēzekne I
Pirmo, 27 kilometrus garo dzelzceļa līniju Krievijas impērijā Carskoje Selo uzbūvēja vācu inženieris Francis Antons fon Gerštners (Franz Anton von Gerstner) 1837. gadā. Otro, jau nopietnāku līniju Pēterpils – Maskava 1842. gadā būvēja Pēterpils Satiksmes ceļu korpusa inženieru korpusa institūta audzēknis un nākamais pirmais Satiksmes ceļu ministrs, Stanislava Kerbedza skolotājs Pāvils Meļņikovs (Павел Мельников) (1804…
-
Apgrieztā dzelzceļa tilta mistērija
Arkveida laiduma konstrukcijas dzelzceļa tilts ar režģotām metāla kopnēm un augšējo brauktuvi, kurš šķērso Rēzeknes upi stacijas Rēzekne I tuvumā, ir viens no mītiem apvītākajiem pilsētas objektiem. Nepārbaudīta un kļūdaina informācija tiek pārpublicēta no viena materiāla nākamajā. Tā, literatūrā nereti sastopam ziņas, ka tilts ir būvēts 1899. gadā pēc inženiera Staņislava Kerbedza projekta, 1944. gadā…
-
Centrāltirgus
Tirgus ir viena no senākajām vietām pilsētā. Šobrīd grūti pateikt, kad tas izveidojās, bet jau 1778. gada pilsētas plānā šajā vietā ir redzams laukums. Iespējams, kaut tad šeit atradās tirgus. Tirgus laukums veidoja pilsētas sociālo un administratīvo centru, blakus atradās zirgu pasta stacija, baznīca un valsts iestāžu ēka. Tā kā līdzās ēdamlietām nedrīkstēja tirgot mājlopus,…
-
Rēzeknes cietums
Rēzeknes cietums atradās savdabīgā vietā – blakus tirgus laukumam un pretī baznīcai. To atvēra 19. gs. otrajā pusē, pārbūvējot šeit atradušos zirgu pasta staciju. Tajā laikā pretī cietumam atradās arī kauna stabs, pie kura tika pērti noziedznieki. Pirmā pasaules kara laikā cietums nonāca vācu armijas, tad – lielinieku, pēc tam – Latvijas valsts, bet, ienākot…
-
Vecie kapi
Vecie jeb Purvīša ielas kapi sastāv no trim – luterāņu, katoļu – poļu un pareizticīgo kapsētām. Pirmie apzinātie apbedījumi datēti ar 19. gadsimta sākumu, kaut gan kapsēta šajā vietā redzama jau 1778. gada pilsētas plānā. 20. gadsimta sākuma literatūrā jau sastopams nosaukums “vecie kapi”. Pēdējie apbedījumi datēti ar laiku pēc Otrā pasaules kara, un šobrīd…
-
Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca
Pirmā pareizticīgo baznīca, kas ir arī saglabājusies līdz mūsdienām, iesvētīta 1846. gadā. Pie tās projekta strādāja itāļu izcelsmes arhitekti no Pēterburgas. Celtnieku nekompetences, nepārdomāto projekta izmaiņu un zemās kvalitātes ķieģeļu (līdzekļu “norakstīšanas” jautājums celtniecībā bija aktuāls arī 19. gs.) dēļ tas jau astoņus gadus pēc iesvētīšanas atradās uz sabrukšanas robežas. Baznīca tika remontēta un, lai…
-
Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca
Vietā, kur šodien atrodas Rēzeknes luterāņu baznīca, pirmā, neliela askētiska koka ēka ar tornīti, tika uzcelta 1888. gadā. Neatkarības kara laikā – 1919. gadā lielinieku darbības rezultātā tā tika stipri bojāta. Vēlāk atjaunota. 20. gs. 30. gados koka baznīcu nojauca, un jau 1933. gada jūnijā tika likti pamati jaunai mūra baznīcai. Tā iesvētīta 1938. gadā,…